Kļūdas projektēšanā vai apkopes procesā var izraisīt hidraulisko šļūteņu bojājumus un pat plīsumus. Tas ne vien samazina iekārtu efektivitāti un pieejamību, bet arī rada būtiskus riskus cilvēku drošībai un apkārtējai videi.

Pieredze, kas gūta no klientu sūdzībām, kā arī apmācību un konsultāciju praksē, rāda: lielāko daļu bojājumu iespējams saistīt ar projektēšanas nepilnībām. Saskaņā ar iekšējiem novērtējumiem šādas problēmas un to izraisītās ekspluatācijas kļūdas veido aptuveni 65% no visiem gadījumiem.

Visbiežāk konstatētās nepilnības ir šādas:

• hidrauliskā šļūtene nav izvēlēta atbilstoši faktiskajiem darba apstākļiem;
• izvēlēts neatbilstošs šļūtenes iekšējais diametrs, visbiežāk par mazu;
• izvēle balstīta uz statisko, nevis dinamisko darba spiedienu;
• nav ņemti vērā spiediena pīķi sistēmā;
• paaugstināta sistēmas temperatūra izraisa paātrinātu šļūtenes novecošanu un saīsina tās kalpošanas laiku;
• ierobežota montāžas telpa neļauj ievērot minimāli pieļaujamo liekuma rādiusu, kas tieši ietekmē šļūtenes ilgmūžību.

Šīs projektēšanas kļūdas savukārt veicina arī apkopes kļūdas, kas veido aptuveni 34% no visiem gadījumiem. Remonta laikā bojātā hidrauliskā šļūtene parasti tiek vienkārši nomainīta pret jaunu, neveicot bojājuma pamatcēloņa analīzi. Rezultātā netiek novērsti patiesie bojājuma iemesli — mehāniski bojājumi, pārmērīgs liekums, stiepes slodze, saspiešana vai neatbilstoša darba vides un šļūtenes materiālu savietojamība.

Ne mazāk būtiski ir arī tas, ka ekspluatācijas laikā hidrauliskās šļūtenes bieži netiek regulāri pārbaudītas, lai bojājumus atklātu savlaicīgi. Tieši šeit apkopes dienestam ir iespēja rīkoties preventīvi un būtiski uzlabot iekārtu pieejamību.

Vienkārša vizuālā pārbaude ietver hidrauliskās šļūtenes ārējā slāņa stāvokļa novērtēšanu — jāpārbauda, vai nav plaisu, burbuļu, nodiluma pazīmju vai deformāciju. Tāpat jāpārliecinās, vai montāža veikta atbilstoši tehniskajām prasībām, proti, vai nav pārāk mazu liekuma rādiuzu, pārmērīgas stiepes slodzes vai šļūtenes savērpuma. Tikpat svarīgi ir pārbaudīt savienojumu hermētiskumu un to, vai armatūra ir uzstādīta korekti.

Regulāras vizuālās pārbaudes kopā ar atbilstošu dokumentēšanu ne tikai uzlabo iekārtu uzturēšanu, bet arī palīdz uzņēmumam nodrošināt juridisku aizsardzību atbildības jautājumos.

Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj projektētāji?

Daudzos gadījumos projektētāji pilnībā neapzinās, ka hidrauliskā šļūtene pati par sevi ir pilnvērtīgs sistēmas konstrukcijas elements, kas ir rūpīgi jāizvēlas atbilstoši konkrētajam pielietojumam. Hidrauliskās šļūtenes ir dilstošas detaļas, nevis pastāvīgi konstrukcijas elementi ar neierobežotu kalpošanas laiku.

Projektētājam ir skaidri jāzina izstrādājuma ekspluatācijas robežas konkrētajā lietojumā. Starp būtiskākajiem izvēles kritērijiem ir:

• montāžas apstākļi;
• šļūtenes un savienojumu savietojamība;
• darba vides atbilstība šļūtenes iekšējam slānim;
• darba spiediens un spiediena svārstības;
• temperatūras režīms;
• pieļaujamais liekuma rādiuss.

Jāņem vērā arī tas, ka nelabvēlīgos ekspluatācijas apstākļos hidrauliskā šļūtene nevar sasniegt teorētiski iespējamo kalpošanas laiku. Ja izstrādājums ilgstoši tiek ekspluatēts pie maksimālā darba spiediena, augstākās pieļaujamās temperatūras vai minimālā liekuma rādiusa robežām, novecošanās process būtiski paātrinās. Tas nozīmē, ka šļūtenes nomaiņa jāplāno agrāk.

Svarīgi atcerēties: jo augstāka ir temperatūras un spiediena slodze, jo lielāks ir priekšlaicīgas atteices risks.

Turklāt šaura vai neērta montāžas telpa bieži vien neļauj montieriem veikt montāžu atbilstoši prasībām. Tāpēc jau projektēšanas posmā ir jāparedz atbilstoši nomaiņas intervāli un šī informācija skaidri jāiekļauj ekspluatācijas dokumentācijā.

Ar kādām problēmām praksē saskaras montāžas un apkopes speciālisti?

Apkopes un montāžas personālam praksē bieži trūkst skaidras izpratnes par to, ko nozīmē profesionāla un prasībām atbilstoša hidrauliskās šļūtenes montāža. Iemesls ir vienkāršs — nereti nav pietiekamu zināšanu par hidraulisko šļūteņu ekspluatācijas īpašībām, robežvērtībām un pareizu pielietošanu.

Tieši šeit visbiežāk trūkst specializētu zināšanu par hidraulisko līniju tehnoloģiju. Informācija par pieļaujamo liekuma rādiusu, savērpuma nepieļaujamību, temperatūras noturību, šļūtenes garuma izmaiņām spiediena ietekmē, kā arī par pareizu šļūteņu savienojumu pievilkšanu bieži vien tiek apgūta fragmentāri, nevis sistemātiski.

Tāpat daudzi nezina, kad hidrauliskā šļūtene ir jānomaina. Nepareiza produkta izvēle vai neatbilstoša montāža var izraisīt ne tikai paša izstrādājuma bojājumu, bet arī nopietnus hidrauliskās sistēmas darbības traucējumus, mantiskos zaudējumus un atsevišķos gadījumos pat apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai.

Savukārt atbilstošas tehniskās zināšanas — gan projektētājiem, gan apkopes speciālistiem — ļauj būtiski pagarināt hidraulisko šļūteņu kalpošanas laiku. Rezultāts ir augstāka iekārtu pieejamība, lielāka ekspluatācijas drošība un efektīvāka mašīnu darbība.